LL-37

Pārskats

No kurienes tas nāk un kā to aprakstīja

LL-37 nav „dizaina” peptīds šaurākā nozīmē. Tas ir cilvēka imūnās molekulas fragments, ko ikviens nēsā katrā neitrofilā, katrā ādas centimetrā un katrā epitēlija slānī. Tāpēc tā pirmā raksturošana sākās nevis skaitļošanas dizaina laboratorijā, bet asinīs.

1995. gadā Dānijas grupa no Kopenhāgenas Rigshospitalet (Cowland, Johnsen, Borregaard) aprakstīja molekulu hCAP-18 (cilvēka katjoniskais pretmikrobu proteīns, 18 kDa) cilvēka neitrofilu specifiskajos graudiņos; tajā pašā gadā cilvēka katelicidīnu aprakstīja arī citas grupas, tostarp Agerberth grupa no Karolinska institūta. Šī molekula pieder katelicidīnu saimei, evolucionāri senai aizsardzības sistēmai zīdītājiem, kuru mēs dalām ar suņiem, govīm, cūkām un pelēm. Cilvēkam ir tikai viens katelicidīns, ko kodē CAMP gēns 3. hromosomas lokusā 3p21.3.

Turpmākās analīzes atklāja, ka hCAP-18 bioloģiski aktīvā daļa atrodas C-galā, atdalīta no prodomēna ar proteolītisku šķelšanu. Par šo šķelšanu atbildīgais enzīms ir proteināze 3 no neitrofilu azurofīlajiem graudiņiem, un hCAP-18 tā šķeļ ārpus šūnas pēc eksocitozes (Sørensen u. c. 2001). Iegūtajam fragmentam ir 37 aminoskābes, un tas sākas ar diviem leicīniem (no šejienes „LL”): tā radās termins LL-37.

Sørensen un kolēģi darbu publicēja 1997. gadā (Blood). Kopš tā laika par LL-37 ir indeksētas tūkstošiem publikāciju.

Kāpēc zinātnieku aprindas LL-37 pievērš tik lielu uzmanību

Ir trīs galvenie iemesli, kāpēc LL-37 izceļas starp daudziem peptīdiem:

1. Rezistence pret antibiotikām. Klasiskās antibiotikas darbojas, kavējot konkrētus enzīmu posmus (peptidoglikāna sintēzi, olbaltumvielu sintēzi, DNS replikāciju). Baktērijas ir attīstījušas rezistenci ar mērķa mutācijām, izplūdes sūkņiem vai enzimātisku noārdīšanu. LL-37 darbojas pilnīgi citādi: tas uzbrūk baktēriju membrānas fiziskajai integritātei. Šo mehānismu ar mutāciju apiet daudz grūtāk, un tāpēc LL-37 (un saistītie peptīdi) ir viens no aktīvāk pētītajiem virzieniem pretmikrobu peptīdu pētījumos pret rezistentiem celmiem, piemēram, MRSA, VRE vai multirezistento Pseudomonas.

2. Hroniskas brūces. Hroniskās čūlās LL-37 līmenis čūlas malas epitēlijā ir zems vai tā tur nav vispār (Heilborn 2003). Pētījumos aprakstītie mehānismi ietver keratinocītu migrācijas stimulāciju un pretmikrobu aktivitāti.

3. Imūnmodulējošā divpusīgā daba. LL-37 nav „universāli labvēlīgs”. Psoriāzē ir novērots, ka LL-37 saista bojāto šūnu DNS, tas ir, organisma paša DNS, un veido kompleksu, kas caur TLR9 aktivizē plazmacitoīdās dendritiskās šūnas (Lande 2007). Tā rodas proiekaisuma loks, kas uztur hronisku psoriātisku stāvokli. Psoriātiskā ādā LL-37 tādējādi ir slimības mediators, nevis zāles. Šī sarežģītība jāsaprot, strādājot ar peptīdu.

Darbības mehānisms: ko tas dara šūnu līmenī

LL-37 ir rets peptīda gadījums ar vairākiem paralēliem mehānismiem. Tā nav molekula „viens mērķis, viena ietekme”, bet drīzāk iedzimtās imunitātes modulārs rīks.

Tieša pretmikrobu aktivitāte ar membrānas plīsumu

LL-37 ir katjonisks (tīrais lādiņš +6 fizioloģiskā pH) un amfipātisks (viena α-spirāles puse ir hidrofoba, otra hidrofila). Baktēriju membrānu ārējā virsma ir negatīvi lādēta (galvenokārt fosfatidilglicerīns grampozitīvajām baktērijām, lipopolisaharīds gramnegatīvo baktēriju ārējā membrānā). Eikariotu membrānām uz ārējās lapiņas galvenokārt ir neitrāls fosfatidilholīns.

Šis ir selektivitātes princips. LL-37 elektrostatiski pievelkas baktēriju membrānai, lokāli veido α-spirāli un kā amfipātiska spirāle ievietojas lipīdu divslānī. Pietiekamā koncentrācijā tas veido transmembrānas poras (in vitro modeļos aprakstīts „carpet” vai „toroidal pore” mehānisms). Baktēriju šūna zaudē jonu homeostāzi, nonāk pie osmotiskās lizes un iet bojā.

Aktivitātes spektrs ir ļoti plašs:

• Grampozitīvās baktērijas, ieskaitot MRSA, VRE, Streptococcus pyogenes
• Gramnegatīvās baktērijas, ieskaitot E. coli, Pseudomonas aeruginosa, Klebsiella
• Mikobaktērijas, ieskaitot daļēju aktivitāti pret M. tuberculosis in vitro
• Apvalkotie vīrusi: HSV-1, HSV-2, HIV, RSV, gripa (in vitro dati, ar apvalka plīsumu)
• Sēnītes, galvenokārt Candida albicans

Imūnmodulācija, LPS neitralizācija un citokīnu modulācija

Tas saista lipopolisaharīdu (LPS), gramnegatīvo baktēriju endotoksīnu, un in vitro mazina tā spēju aktivēt TLR4 uz makrofāgiem.

Caur receptoru FPRL1 (mūsdienās FPR2/ALX, pazīstams arī kā lipoksīna A4 receptors) LL-37 aktivizē cilvēka asins šūnu ķīmiotaksi (De Yang u. c. 2000, PubMed 11015447):

• neitrofilu
• monocītu
• T limfocītu

Vienlaikus tas modulē citokīnu veidošanos. Dažos kontekstos tas mazina IL-6 un TNF-α līmeni, citos (psoriāze, vilkēde) tos palielina. Atkarība no konteksta ir LL-37 galvenā iezīme, un tā sarežģī jebkādu viennozīmīgu rezultātu interpretāciju.

Brūču dzīšana ar EGFR transaktivāciju

Tokumaru u. c. (2005) parādīja, ka LL-37 aktivizē epidermas augšanas faktora receptoru (EGFR) keratinocītos, bet netieši. Mehānisms ir interesants: LL-37 izraisa ar membrānu saistītā HB-EGF atbrīvošanos (heparīnu saistošā EGF līdzīgā augšanas faktora), aktivējot metaloproteināzes, un atbrīvotais HB-EGF pēc tam aktivizē EGFR autokrīni vai parakrīni. Rezultāts: keratinocītu migrācija kultūrā (Tokumaru 2005); reepitelizāciju peļu brūcēs vēlāk aprakstīja Carretero u. c. (2008).

Heilborn u. c. (2003) papildināja ainu ar novērojumu, ka LL-37 ekspresija epitēlijā hroniskās čūlās ir samazināta salīdzinājumā ar akūtām brūcēm. Autori saistīja zemu endogēnā LL-37 līmeni ar hroniskām čūlām.

Pētītās jomas

Publicētajā preklīniskajā un klīniskajā literatūrā LL-37 pēta šādu jomu kontekstā:

• Pretmikrobu aktivitāte pret rezistentiem celmiem (MRSA, VRE, multirezistentais Pseudomonas)
• Hroniskas čūlas (Heilborn 2003, Gronberg 2014)
• Brūču dzīšana peļu modelī (ob/ob pelēm, Carretero 2008)
• Psoriāze kā patoloģiska loka mediators (šajā kontekstā LL-37 nav terapija, bet mērķis, kas jāinhibē)
• Pretvīrusu pētījumi, jo īpaši par apvalkotajiem vīrusiem in vitro

LL-37 iegāde: kam pievērst uzmanību

Ja iegādājies LL-37, izšķirošais kritērijs nav cena, bet kvalitātes pārbaudāmība. Pētnieciskai vielai izšķiroša ir pārbaudāma partijas kvalitāte. Tirgū ir gan nopietni, laboratorijā testēti piegādātāji, gan pelēkā tirgus pārdevēji bez jebkādas dokumentācijas, un liofilizētais pulveris izskatās vienādi. Šie pieci kritēriji tos atšķir.

1. HPLC tīrība ≥ 99 %: pagaidām deklarēta, sertifikāts ar pirmo partiju

HPLC tīrība norāda, kādu hromatogrammas laukuma daļu aizņem galvenā virsotne; piemaisījumi redzami kā atsevišķas virsotnes. Nopietni piegādātāji ≥ 99 % dokumentē ar hromatogrammu. „99 % tīrība” bez pievienotas hromatogrammas ir apgalvojums, nevis pierādījums.

2. Partijai specifisks analīzes sertifikāts (CoA)

Svarīgākais dokuments. Partijai specifisks CoA attiecas tieši uz to partiju, ko saņem: ar partijas numuru, datumu un tīrības vērtību, un to izsniedz neatkarīga laboratorija (piemēram, Analyton Labs). Praktisks noteikums: pērc tur, kur partijas CoA ir publicēts vai tiks publicēts ar pirmo partiju, nevis tiek izsniegts tikai „pēc pieprasījuma”.

3. Sterilitāte un endotoksīni

Pilnīgs partijas sertifikāts dokumentē arī sterilitāti un baktēriju endotoksīnus.

4. Piegāde no ES noliktavas ar izsekojamību

Piegādātājam ar ES noliktavu un pilnīgu partijas izsekojamību ir priekšrocība salīdzinājumā ar pelēkajiem importiem no Āzijas: īsāks transports, nav muitas riska. Molequa® piegādā no ES iekšienes, un Latvijā piegāde notiek uz Packeta izsniegšanas punktiem (Venipak, Omniva) vai ar Venipak kurjeru līdz durvīm, parasti 3–5 darba dienās, bez muitas nodokļiem un muitas formalitātēm.

5. Pareizā piegādes forma: liofilizāts

Kvalitatīvs LL-37 tiek piegādāts kā liofilizāts (pulveris no balta līdz gaiši dzeltenam), nevis kā jau sajaukts šķīdums. Liofilizētā formā tas saglabājas stabils daudz ilgāk un tiek rekonstituēts ar bakteriostatisko ūdeni tikai īsi pirms eksperimentālās izmantošanas.

Pārbaudi kvalitāti 30 sekundēs

• ✅ Vai tīrība ir pierādīta ar hromatogrammu?
• ✅ Vai sertifikāts dokumentē sterilitāti un endotoksīnus?
• ✅ Vai ir ES noliktava un partijas izsekojamība?
• ✅ Vai piegādāts kā liofilizāts ar skaidrām uzglabāšanas norādēm?

Šie pieci punkti ir vispārēji kritēriji jebkura piegādātāja vērtēšanai. Molequa® LL-37 tīrība ≥ 99 % pašlaik ir deklarēta: Analyton Labs analīzes sertifikāts tiks publicēts kopā ar pirmo partiju, un sertifikāta statuss ir norādīts zemāk sadaļā Testu rezultāti.

Juridisks brīdinājums: LL-37 ir pētnieciskais peptīds un nav apstiprinātas zāles. Tas tiek pārdots tikai zinātniskiem pētījumiem laboratorijā un nav paredzēts lietošanai cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Zinātne un pētījumi

Galvenās publikācijas

Sørensen O., et al. (1997). The human antibacterial cathelicidin, hCAP-18, is synthesized in myelocytes and metamyelocytes and localized to specific granules in neutrophils. Blood. 90(7):2796-2803. Biosintēzes un lokalizācijas oriģinālais apraksts.

Nizet V., et al. (2001). Innate antimicrobial peptide protects the skin from invasive bacterial infection. Nature. 414(6862):454-457. In vivo pierādījums aizsargfunkcijai ādā.

Heilborn J.D., et al. (2003). The cathelicidin anti-microbial peptide LL-37 is involved in re-epithelialization of human skin wounds and is lacking in chronic ulcer epithelium. J Invest Dermatol. 120(3):379-389. Novērojums par hroniskām čūlām.

Tokumaru S., et al. (2005). Induction of keratinocyte migration via transactivation of the epidermal growth factor receptor by the antimicrobial peptide LL-37. J Immunol. 175(7):4662-4668. EGFR transaktivācijas mehānisms.

Lande R., et al. (2007). Plasmacytoid dendritic cells sense self-DNA coupled with antimicrobial peptide. Nature. 449(7162):564-569. LL-37 divpusīgā daba psoriāzē.

Carretero M., et al. (2008). In vitro and in vivo wound healing-promoting activities of human cathelicidin LL-37. J Invest Dermatol. 128(1):223-236. In vitro dati keratinocītos un in vivo dati peļu brūču modelī.

Gronberg A., et al. (2014). Treatment with LL-37 is safe and effective in enhancing healing of hard-to-heal venous leg ulcers: a randomized, placebo-controlled clinical trial. Wound Repair Regen. 22(5):613-621. Klīnisks pētījums venozajās čūlās.

Pētījumi sīkāk

1. pētījums: Sørensen 1997, oriģinālā raksturošana

Atsauce: Sørensen O., Arnljots K., Cowland J.B., Bainton D.F., Borregaard N. The human antibacterial cathelicidin, hCAP-18, is synthesized in myelocytes and metamyelocytes and localized to specific granules in neutrophils. Blood. 1997;90(7):2796-2803. PubMed 9326247

Ko darīja: pētīja, kur un kad hCAP-18 tiek sintezēts un uzglabāts. Izmantotās metodes: imūnelektronmikroskopija, šūnu frakcionēšana un biosintēzes pētījumi cilvēka kaulu smadzenēs.

Ko atklāja:

• hCAP-18 tiek sintezēts neitrofilu attīstības mielocītu un metamielocītu stadijā kaulu smadzenēs, tajā pašā stadijā kā laktoferīns.
• Tas ir lokalizēts specifiskajos graudiņos (sekundārajos graudiņos) kopā ar laktoferīnu un tiek uzglabāts neapstrādātā formā.
• Nākamais darbs (Sørensen u. c. 2001, Blood 97:3951–3959) parādīja, ka pēc eksocitozes hCAP-18 ārpus šūnas proteolītiski šķeļ proteināze 3 no azurofīlajiem graudiņiem un ka aktīva ir tikai atšķeltā C-gala daļa.

Kāpēc tas ir svarīgi: šis pētījums parādīja, ka hCAP-18 neitrofilu graudiņos tiek uzglabāts neapstrādāta prekursora veidā; kopā ar 2001. gada darbu par šķelšanu tas definēja LL-37 bioloģiju cilvēka organismā. Turpmākie pētījumi par LL-37 balstās uz šo ieskatu.

2. pētījums: Nizet 2001, aizsargfunkcija ādā in vivo

Atsauce: Nizet V., Ohtake T., Lauth X., et al. Innate antimicrobial peptide protects the skin from invasive bacterial infection. Nature. 2001;414(6862):454-457.

Ko darīja: izmantoja katelicidīna knockout peles (CRAMP, LL-37 peļu ekvivalents), pakļāva tās ādas inokulācijai ar A grupas streptokoku (Streptococcus pyogenes) un salīdzināja ar savvaļas tipa pelēm. Novērtēja bojājumu izmēru, baktēriju slodzi un histoloģiju.

Ko atklāja:

• Pelēm bez katelicidīna A grupas streptokoka infekcijā attīstījās plašāki nekrotiski ādas bojājumi nekā savvaļas tipa kontrolēm.
• Katelicidīns ir svarīga ādas iedzimtās aizsardzības sastāvdaļa pret nekrotizējošu ādas infekciju.

Kāpēc tas ir svarīgi: tas bija viens no pirmajiem in vivo pierādījumiem, ka katelicidīns ir svarīgs ādas aizsardzībai pret baktēriju infekcijām. Knockout modelis tiek izmantots AMP lomas pētījumos dažādos audos.

3. pētījums: Heilborn 2003, LL-37 deficīts hroniskās čūlās

Atsauce: Heilborn J.D., Nilsson M.F., Kratz G., et al. The cathelicidin anti-microbial peptide LL-37 is involved in re-epithelialization of human skin wounds and is lacking in chronic ulcer epithelium. J Invest Dermatol. 2003;120(3):379-389.

Ko darīja: analizēja cilvēka akūtu brūču un hronisku čūlu paraugus. Paralēli ex vivo cilvēka ādas orgānu kultūras brūces modelī LL-37 bloķēja ar antivielām, vērtējot ietekmi uz reepitelizāciju.

Ko atklāja:

• Akūtās brūcēs hCAP-18 līmenis pēc ievainojuma strauji pieaug, sasniedz maksimumu 48 stundās un, brūcei aizveroties, samazinās; tas atrodas iekaisuma infiltrātā un migrējošajā epitēlijā.
• Hroniskās čūlās hCAP-18 līmenis ir zems, un čūlas malas epitēlijā tā nav.
• Antivielas pret LL-37 ex vivo ādas brūces modelī no koncentrācijas atkarīgi kavēja reepitelizāciju, un šādi bloķētajās brūcēs nebija dalīšanās marķiera Ki67.

Kāpēc tas ir svarīgi: Heilborn un kolēģi saistīja zemu endogēnā LL-37 līmeni ar hroniskām čūlām.

4. pētījums: Tokumaru 2005, EGFR transaktivācija keratinocītos

Atsauce: Tokumaru S., Sayama K., Shirakata Y., et al. Induction of keratinocyte migration via transactivation of the epidermal growth factor receptor by the antimicrobial peptide LL-37. J Immunol. 2005;175(7):4662-4668.

Ko darīja: stimulēja kultivētus cilvēka keratinocītus ar LL-37 un vērtēja šādus rādītājus:

• Migrācija Boidena kamerā
• EGFR fosforilācija un lejupējā signalizācija (STAT3)
• Inhibitoru izmantošana: OSU8-1 (metaloproteināžu inhibitors), CRM197 (HB-EGF inhibitors), anti-EGFR antiviela un AG1478
• HB-EGF atbrīvošanās no šūnas virsmas

Ko atklāja:

• LL-37 stimulē keratinocītu migrāciju, ar maksimumu pie 1 µg/ml.
• LL-37 izraisa EGFR fosforilāciju pēc 10 minūtēm.
• OSU8-1, CRM197, anti-EGFR antiviela un AG1478 pilnībā bloķēja migrāciju, apstiprinot, ka EGFR tiek aktivēts netieši ar HB-EGF atbrīvošanu no šūnas virsmas.
• Lejupējā ķēdē iesaistīts STAT3: dominanti negatīvs STAT3 migrāciju atcēla, bet SOCS1 un SOCS3 to kavēja.
• LL-37 tieši nesaistās ar EGFR: mehānisms ir transaktivācija ar no metaloproteināzēm atkarīgu liganda atbrīvošanu.

Kāpēc tas ir svarīgi: šis pētījums atklāja konkrēto molekulāro mehānismu, ar kādu LL-37 pētītajos modeļos stimulē keratinocītu migrāciju. No tā izriet, ka LL-37 nav tikai „antibiotika”, bet arī augšanas faktoru modulators, kas iesaista EGFR ceļu, vienu no svarīgākajiem epitēlija reģenerācijas ceļiem.

5. pētījums: Lande 2007, divpusīgā daba psoriāzē

Atsauce: Lande R., Gregorio J., Facchinetti V., et al. Plasmacytoid dendritic cells sense self-DNA coupled with antimicrobial peptide. Nature. 2007;449(7162):564-569.

Ko darīja: pētīja psoriātisku ādu un in vitro modeli ar plazmacitoīdām dendritiskajām šūnām (pDC). Jautājums: kā psoriāzē zūd plazmacitoīdo dendritisko šūnu tolerance pret organisma paša DNS? Eksperimenti ietvēra:

• LL-37 un organisma paša DNS imūnfluorescences lokalizāciju psoriātiskajos bojājumos
• pDC stimulāciju in vitro ar LL-37 + dažādas izcelsmes DNS kombinācijām
• IFN-α veidošanās mērīšanu pDC
• TLR9 inhibīcijas eksperimentus

Ko atklāja:

• Psoriātiskā ādā LL-37 ir kolokalizēts ar organisma paša DNS, ko atbrīvojuši bojāti keratinocīti.
• LL-37 saista DNS ar katjoniskām mijiedarbībām un transportē to pDC endosomās.
• Endosomā DNS aktivizē TLR9, kas parasti nereaģē uz organisma paša DNS (jo šī DNS ir noslēgta kodolā un nesasniedz TLR9).
• Aktivētais TLR9 izraisa masīvu interferona α (IFN-α) veidošanos, psoriātiskā iekaisuma dzinējspēku.
• Bez LL-37 organisma paša DNS viena pati nestimulē pDC. LL-37 + DNS kombinācija ir kvalitatīvi atšķirīgs signāls no katra atsevišķi.

Kāpēc tas ir svarīgi: tas ir pētījums par LL-37 lomu psoriāzē. Tas rāda, ka LL-37 nav universāli „labs” peptīds. Psoriāzē tas ir patoloģijas mediators. No pētniecības viedokļa tas nozīmē, ka LL-37 iedarbība ir atkarīga no konteksta: no audu vides, DNS klātbūtnes un imūno šūnu veida.

6. pētījums: Carretero 2008, keratinocītu migrācija in vitro un dzīšana pelēm in vivo

Atsauce: Carretero M., Escámez M.J., García M., et al. In vitro and in vivo wound healing-promoting activities of human cathelicidin LL-37. J Invest Dermatol. 2008;128(1):223-236.

Ko darīja: veica eksperimentālu programmu, kas saistīja in vitro un in vivo datus:

• In vitro: keratinocītu līnijas HaCaT migrācija un signalizācijas ceļi.
• In vivo: LL-37 gēna pārnese ar adenovīrusu ob/ob peļu ekscīzijas ādas brūcēs.

Ko atklāja:

• LL-37 aktivēja keratinocītu migrāciju ar aktīna dinamiku un FAK un paksilīna fosforilāciju.
• Tas inducēja Snail un Slug, aktivēja metaloproteināzes, MAPK un PI3K/Akt ceļus, transaktivēja EGFR un palielināja FPRL-1 (FPR2) receptora ekspresiju.
• In vivo: labāka reepitelizācija un granulācijas audu veidošanās.

Kāpēc tas ir svarīgi: Carretero pētījums eksperimentālos modeļos sasaistīja šūnu, mehānistisko un in vivo līmeni.

7. pētījums: Gronberg 2014, klīniskais pētījums ar venozām čūlām

Atsauce: Gronberg A., Mahlapuu M., Stahle M., Whately-Smith C., Rollman O. Treatment with LL-37 is safe and effective in enhancing healing of hard-to-heal venous leg ulcers: a randomized, placebo-controlled clinical trial. Wound Repair Regen. 2014;22(5):613-621.

Ko darīja: veica randomizētu, ar placebo kontrolētu, dubultmaskētu klīnisko pētījumu ar 34 pacientiem ar grūti dzīstošām kāju venozām čūlām. Shēma: 3 nedēļu atklāts ievadposms ar placebo, tad 4 nedēļas randomizētas dubultmaskētas lokālas uzklāšanas (LL-37 trīs koncentrācijās vai placebo), tad 4 nedēļu novērošana.

Ko atklāja: autori neaprakstīja drošuma bažas saistībā ar lokālām vai sistēmiskām nevēlamām blakusparādībām.

Kāpēc tas ir svarīgi: tas ir neliels klīnisks pētījums (n = 34), kas šeit aprakstīts kā pētījuma dizains; rezultātus šeit nenorādām. Neviens uz LL-37 balstīts produkts nav reģistrēts kā zāles.

CoA, analīzes sertifikāts

Kvalitātes specifikācija (CoA ar pirmo partiju)

Turpmākās vērtības ir izlaides specifikācija, pret kuru tiek testēta pirmā partija. Parakstītais CoA tiks pievienots, tiklīdz tas būs izsniegts.

• Tīrība: ≥ 98,2 % (HPLC-UV pie 220 nm)
• Molekulmasa: 4 493,33 Da (deklarētā vērtība)
• Endotoksīni: < 1,0 EU/mg (LAL tests, baktēriju toksīnu piesārņojuma mērījums)
• Mikrobiālais piesārņojums: atbilst USP <61>
• Atlikušie šķīdinātāji: atbilst ICH Q3C
• TFA atlikumi: < 1,5 %
• Peptīda saturs (AAA, aminoskābju analīze): 75–85 % (pārējais ir sāls un ūdens, tipiski šāda izmēra peptīdam)
• Sekundārā struktūra: pārbauda ar CD spektroskopiju (sagaidāma nejauša kamola struktūra PBS šķīdumā un inducējama α-spirāle 50 % TFE šķīdumā)
• Saistīto piemaisījumu profils: delēcijas secības, oksidētās formas < 0,5 % katra

Neatkarīgās laboratorijas Analyton Labs analīzes sertifikāts tiks publicēts kopā ar pirmo partiju.

Piezīme par sintēzi: ar 37 aminoskābēm LL-37 ir vairāk nekā divreiz garāks par tipisku īsu peptīdu mūsu katalogā (piemēram, BPC-157 ir 15 aa, AOD-9604 16 aa). Tas nozīmē ievērojami vairāk sintēzes soļu, lielāku delēcijas secību risku un prasīgāku attīrīšanu. Izlaides specifikācija paredz daudzposmu HPLC attīrīšanu (pirmais solis tīrībai, otrais sāls apmaiņai) un sekundārās struktūras pārbaudi ar CD spektroskopiju. Tāpēc LL-37 ietilpst mūsu premium kategorijā.

Uzglabāšana

Liofilizāts (sauss pulveris pirms rekonstitūcijas)

• 2 gadi −20 °C temperatūrā (saldētava)
• 18 mēneši 2–8 °C temperatūrā (ledusskapis)
• Tikai īslaicīgi istabas temperatūrā (līdz 25 °C), sargājot no gaismas un mitruma

Pēc rekonstitūcijas (peptīds šķīdumā ar bakteriostatisko ūdeni)

• Līdz 28 dienām 2–8 °C temperatūrā, sargājot no gaismas

Praktiski uzglabāšanas noteikumi

• Ļauj flakonam sasniegt istabas temperatūru (15–20 min), pirms aizbāzni caurdur. Auksts flakons saskarē ar siltu gaisu rada kondensātu iekšpusē.
• Tumsa ir svarīga. Uzglabā flakonu sargātu no gaismas, dzintara krāsas flakonā vai kastītē.
• Nekrati! Šķīdumu sajauc, uzmanīgi pagrozot flakonu.
• Šķīdumam jāpaliek dzidram. Duļķainums var liecināt par agregāciju vai piesārņojumu; šādu šķīdumu neizmanto.
• Izvairies no atkārtotas sasaldēšanas un atkausēšanas. Ja rekonstituē lielāku tilpumu, sadali alikvotās un sasaldē tikai vienu reizi −20 °C vai −80 °C temperatūrā.

Kombinācijas un saistītie peptīdi

Publicētu pētījumu par LL-37 kombinācijām ar citiem peptīdiem nav; zemāk ir tikai mehānistiski salīdzinājumi.

BPC-157 un TB-500, atsevišķas pētniecības jomas

BPC-157 pēta saistībā ar neovaskularizāciju, kas saistīta ar VEGFR2 aktivāciju, TB-500 timozīna β4 literatūrā saistībā ar šūnu migrāciju un aktīna pārveidi, LL-37 saistībā ar pretmikrobu aktivitāti un EGFR mediētu keratinocītu migrāciju. Publicētu pētījumu par kombināciju nav.

KPV, atšķirīgs mehānisms

KPV (Lys-Pro-Val, α-MSH C-gala tripeptīds) pēta saistībā ar pretiekaisuma ietekmi, cita starpā ar NF-κB inhibīciju. Psoriāzes modeļos LL-37 var piedalīties patoģenēzē (Lande 2007). Publicētu pētījumu par kombināciju nav.

Timozīns α1, atšķirīgs mehānisms

Timozīns α1 ir 28 aminoskābju peptīds, ko preklīniskos modeļos pēta saistībā ar T limfocītu nobriešanu un dendritisko šūnu aktivāciju caur Toll-like receptoriem. Publicētu pētījumu par kombināciju ar LL-37 nav.

GHK-Cu, atšķirīgs mehānisms

GHK-Cu (ar varu saistīts tripeptīds) pēta saistībā ar kolagēna un glikozaminoglikānu sintēzi matrices līmenī, LL-37 keratinocītu un pretmikrobu aizsardzības līmenī. Publicētu pētījumu par kombināciju nav.

Galvenie zinātniskie dati un atsauces

„LL-37, vienīgais cilvēka katelicidīnu izcelsmes pretmikrobu peptīds, uzrāda plaša spektra pretmikrobu aktivitāti un darbojas kā daudzfunkcionāla iedzimtās imunitātes efektormolekula.”
Dürr UH., Sudheendra US., Ramamoorthy A. (2006), Biochim Biophys Acta 1758(9), PubMed 16716248

Statistika no literatūras

• LL-37, cilvēka katelicidīnu pretmikrobu peptīds, 37 aminoskābes, secība sākas ar Leu-Leu (no šejienes nosaukums), molekulmasa 4 493,3 Da
• Kodēts ar CAMP gēnu (3. hromosomas lokuss 3p21.3), atbrīvots no hCAP-18 olbaltumvielas ar proteināzes 3 šķelšanu pēc neitrofilu eksocitozes
• Identificēja B. Agerberth (Karolinska Institutet, Zviedrija) grupa 1995. gadā
• Mehānisms: tieša baktēriju membrānas permeabilizācija (katjoniska amfipātiska α-spirāle), leikocītu ķīmiotakse caur FPRL1 (De Yang 2000), keratinocītu migrācija caur EGFR transaktivāciju (Tokumaru 2005) un FPRL-1 ekspresijas indukcija keratinocītos (Carretero 2008)
• Vairāk nekā 3 000 ierakstu PubMed datubāzē (stāvoklis 2026. gadā)

Atsauču avoti (PubMed)

1. Agerberth B. et al. (1995). „FALL-39, a putative human peptide antibiotic, is cysteine-free and expressed in bone marrow and testis.” Proc Natl Acad Sci USA 92(1):195–199. PubMed 7529412
2. Dürr UH. et al. (2006). „LL-37, the only human member of the cathelicidin family of antimicrobial peptides.” Biochim Biophys Acta 1758(9):1408–1425. PubMed 16716248
3. Vandamme D. et al. (2012). „A comprehensive summary of LL-37, the factotum human cathelicidin peptide.” Cell Immunol 280(1):22–35. PubMed 23246832

Regulatīvais statuss: LL-37 nav apstiprinātas zāles cilvēkiem nevienā jurisdikcijā (FDA, EMA vai jebkura valsts zāļu aģentūra). Citi pretmikrobu peptīdi (piemēram, pexiganan un omiganan) ir nonākuši klīniskajos pētījumos, bet nav saņēmuši regulatīvo apstiprinājumu. LL-37 dati galvenokārt nāk no preklīniskās un in vitro literatūras, ar vienu nelielu klīnisku pētījumu (Gronberg 2014). Produkts tiek pārdots tikai zinātniskiem pētījumiem laboratorijā (RUO), nav zāles un nav paredzēts lietošanai cilvēkiem.

Biežāk uzdotie jautājumi par LL-37

Šie jautājumi attiecas uz biežākajiem LL-37 meklējumiem zinātniskā kontekstā. Pilnu tehnisko dokumentāciju skati iepriekšējās sadaļās.

Kas ir LL-37 un kam to izmanto pētniecībā?

LL-37 (secība LLGDFFRKSKEKIGKEFKRIVQRIKDFLRNLVPRTES, 37 aminoskābes, 4 493,33 Da) ir vienīgais cilvēka katelicidīnu pretmikrobu peptīds, atvasināts no prekursora hCAP-18. Pētniecībā tas uzrāda tiešu baktericīdu aktivitāti (ar membrānas permeabilizāciju), imūnmodulāciju un ietekmi uz brūču dzīšanu eksperimentālos modeļos. To pēta kā pretmikrobu peptīdu un iedzimtās imunitātes sastāvdaļu šūnu un ādas modeļos.

Kādas LL-37 koncentrācijas izmantotas preklīniskajos pētījumos?

Tas ir atkarīgs no modeļa. Šajā lapā minētajos darbos LL-37 in vitro izmantots, piemēram, 1 µg/ml koncentrācijā keratinocītu migrācijas testā (Tokumaru 2005), bet peļu brūču modelī LL-37 brūcē nonāca ar gēnu pārnesi ar adenovīrusu (Carretero 2008). Devas cilvēkiem nenorādām.

Kāda ir atšķirība starp LL-37 un timozīnu α1?

LL-37 pēta saistībā ar tiešu pretmikrobu aktivitāti (iedzimtā imunitāte), kamēr timozīnu α1 preklīniskos modeļos apraksta kā imūnatbildes modulatoru caur dendritisko šūnu Toll-like receptoriem un T limfocītu nobriešanu.

Vai LL-37 ir apstiprinātas zāles vai pētniecības viela?

LL-37 nav apstiprinātas zāles cilvēkiem. Produkts tiek pārdots tikai zinātniskiem pētījumiem laboratorijā (RUO), nevis klīniskai lietošanai.

Kā uzglabā LL-37?

Liofilizēts LL-37 jāglabā −20 °C temperatūrā, sargājot no gaismas, ar stabilitāti 2 gadi; 2–8 °C temperatūrā 18 mēneši; istabas temperatūrā tikai īslaicīgi. Pēc rekonstitūcijas šķīdums ir stabils līdz 28 dienām 2–8 °C temperatūrā. Izvairies no atkārtotas sasaldēšanas un atkausēšanas.

Kāds ir LL-37 eliminācijas pusperiods?

LL-37 ātri noārdās proteāžu iedarbībā.

Kur nopirkt LL-37 ES zinātniskiem pētījumiem?

LL-37 zinātniskiem pētījumiem ES piedāvā Molequa®. Latvijā piegāde notiek uz Packeta izsniegšanas punktiem (Venipak, Omniva) vai ar Venipak kurjeru līdz durvīm 3–5 darba dienās, no ES, tāpēc bez muitas nodokļiem un muitas formalitātēm. Produkts tiek piegādāts liofilizēts ar deklarēto tīrību ≥ 99 %; Analyton Labs analīzes sertifikāts (CoA) tiks publicēts kopā ar pirmo partiju. Tas paredzēts tikai zinātniskiem pētījumiem laboratorijā (RUO).